Rudens parasti ir nedaudz lēnāks ar darbiem. Prom no dravas un pa iekšu. Krāsojot stropus sanāca negaidīta tikšanās. Krāsoju un domāju, cik tad man ir brīvo stropu? Cik dēļus vajadzētu, lai salabotu tos, kas ir ar laika zobu cietuši. Gāju uz bēniņiem apskatīt grīdas stropiem. Saskaitīt. Gaisā virmoja neparasta skaņa, kas man lika saausīties. Nedaudz satrūkties, nu tā ka parasti tu nobīsties no tā, ka esi bijis visu dienu viens, un pēkšņi durvis aizcērtas vai kautkas nokrīt uz zemes, tomēr šoreiz viss bija citādi. Tas nebija nejauši nosviests āmurs :) Varbūt arī tu spēsi saskatīt.